Pāriet uz galveno saturu

Uz tuvāko Lidl - Šauļi. Veikaliem un fast food piedāvātājiem vajag uzstādīt uzlādes iespējas.

Uzzināju, ka Šauļos ir Lidl un jau pēc 3 dienām devāmies turp. Diez gan liels izaicinājums, vairāku apstākļu dēļ. Tomēr Lidl siera/šķiņķa kruasāni ļoti kārdina.


Kāpēc gan lai Šauļi būtu izaicinājums? Viens no iemesliem ir tas, ka ceļojumam ir jānotiek ar mazu bērnu mašīnā. Ja visu ceļu ir kāds niķis, tas nebūt nebūtu baudāmi. Cits iemesls ir tas, ka, ja temperatūra nav labvēlīga (zem +5° C), tad noteikti nebrauktu, jo, lai aizbrauktu, ir jātaupa elektrība. Tādos brīžos gribētos, lai elektriskais motors nebūtu tik efektīvs un ražotu vairāk siltuma vai arī lai sildīšana nepatērētu tik daudz enerģijas.

Dienas plāns skaidrs - ceļamies tā, lai 9:00 esam mašīnā, jo pa ceļam, drošības labad, jāpiestāj uzlādēties Jelgavā, kur meitiņa izstaipīsies un paēdīs un kopīgi varam izbaudīt kādu muzeju. Ap 12:00 esam Lidl Šauļos, kur lādējam mašīnu un tad dodamies uz centru. Kad Šauļi apskatīti vēlreiz piestājam Lidl, palādējam mašīnu un caur Jelgavu uz Rīgu.

Kad nonācām Jelgavā, noskaidrojās, ka Hercogam Jēkabam ir dzimšanas diena un tam par godu muzejs tika gatavots pasākumam. Par laimi, tas netraucēja apskatīt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un Mākslas muzeja ekspozīcijas. Vēlāk nedaudz paēdām LLU Tehniskās fakultātes ēdnīcā un devāmies tālāk.

Lietuvā mani patīkami pārsteidza tas, cik bieži tiek lietoti apļi. Man tiešām prieks par to. Iebraucot Šauļos, sapratu, ka ar tādu braukšanas manieri, kā es braucu (vidējais ātrums ~70 km/h), varējām arī nepiestāt Jelgavā.

Nonākot Lidl pretim pavērās aina, ko es nekādi negribēju redzēt - lādēšanas ierīce izmeta kļūdu, ka tā šobrīd nestrādā. Par laimi, Lidl personāls ātri reaģēja un pēc aptuveni 15 minūtēm es jau biju mašīnu piespraudis lādēties. Kamēr mašīna lādējās, mēs izbaudījām Lidl atmosfēru un brīnījāmies par cenām, kuras jau bijām paspējuši piemirst, ka pastāv iekš šī veikala. Protams, kruasāni tika paņemti visi, kas bija.


Tad devāmies izbaudīt Šauļus. Visu laiku nepameta sajūta, ka te jau ir būts. Ne jau tāda, ka kaut kad bērnībā, bet gan salīdzinoši nesen. Izrādās Šauļi ir ļoti līdzīgi Panevēžai, ko apciemojām pirms 2 gadiem. Baznīca, ko redz jau pa gabalu, centra laukumiņš, kas noklāts ar lielformāta betona plāksnēm un kuram apkārt ir monolītas padomju laika ēkas. Toties gājēju iela bija atsvaidzinoša un kafejnīcā, kas izskatījās ļoti jauki un kurā iegājām cenas ievērojami zemākas, kā mums ierasts.


Kad sāka palikt tumšāks devāmies Rīgas virzienā. Ar visu to, ka enerģija tika taupīta ļoti, likās, ka knapi tikām līdz LLU tehniskajai fakultātei. Kamēr lādējās, iegājām Hesburger un paņēmām tējiņas. Protams, arī kādu komplektiņu. Atpakaļ mājās bijām ap vienpadsmitiem vakarā, jo izdomājām vēl izmest mazu līkumu līdz draugiem un, kamēr meitiņa guļ, palādēties pie CSDD. Ceļojums noslēdzies un patīkams piekusums. Meitiņa vēlreiz mums pierādīja, ka ir ļoti labs bērns un 3/4 ceļa nogulēja.

Ko šis ceļojums, man skaidri parādīja, ka, ja, teiksim, Hesburger uzstādītu sev uzlādes punktu, es būtu regulārs klients. Kā arī to, ka vajag braukt tad, kad laiks ir siltāks. Protams, arī to, ka Lietuva ir sasniedzams mērķis ar šo mašīnu.

Komentāri

  1. Sasniegt var arī Spāniju, bet pabraucu-palādēju, pabraucu-palādēju neizklausās nopietni.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru