Pirmā diena

Bija 6. februāris un bija ļoti auksts. Ja tic accuweather, bija -12°C. Īstais laiks, lai pārbaudītu elektromobīli.

Ar sievasmāti agri no rīta jau devāmies uz Tukumu pēc noskatītās mašīnas - Citroen C-Zero. Vēlreiz pateikšu - bija auksts. Pēc sajūtām bija visi -20°C. Plāns bija nokārtot visu pēc iespējas ātrāk un vēl paspēt uz darbu pusdienlaikā.

Līdz ko ieradāmies tur es jau uzreiz jutu, ka viss tā mašīna ir jāpērk. Mans ilgi lolotais sapnis par elektromobīli būs piepildījies. Mašīnai nekādas problēmas nesaskatīju, sievasmāte arī ne. Tad nu kārtojām visus dokumentus.

Ak die's! Tas aizņēma baigi daudz laika. Jau iepriekš biju ar banku sazinājies un bijām vienojušies, ka, ja bankai liksies, ka mašīna ir labā stāvoklī pēc apskates veikšanas pie viņu salona, tad slēdzam līzinga līgumu. 5h gaidīju! Ārā ir ziema! Auksts! Nav, kur iet un izklaidēties!

Pirmais lielais pārbaudījums bija tikt no Tukuma uz Rīgu. Tie ir 70 km. Zinot, ka baterijai kapacitāte ziemā zūd un no solītajiem 160 km paliek aptuveni 110 km, es mazliet uztraucos. Tāpēc pieturējām Jūrmalā un 20 min palādējām mašīnu, lai man sirds mierīga.

Jūrmalā uzlādes stacija atrodas pie sadales tīkla biroja. Tā kā ārā auksts, nolēmu doties iekšā un nosist nedaudz laiku. Mūs pretim uzņēma ļoti laipni, kad pateicām, ka tikko esam iegādājušies elektromobīli. Izjautāja visu sīki un smalki, stāstīja par savām pieredzēm un vēl uzaicināja uz sanāksmi aprīlī! Mēģināšu izbrīvēt sev to datumu.
Pēc šīs patīkamās pauzes devāmies tālāk uz Rīgu. Izlaidu sievasmāti tur, kur viņai vajadzēja, un devos uz darbu. Darbā ierados piecos pēcpusdienā... Liela daļa jau devās mājās.

Kad devos mājās, mani pārņēma patīkama apziņa, ka mana pirmā mašīna ir ar elektrisko dzinēju, nevis iekšdedzes. Es dažiem biju teicis, ka vēlos sev elektromobīli, bet ar piepildi, ka visdrīzāk tā nebūs mana pirmā mašīna, bet otrā vai trešā gan. Redz, kā tomēr iznāca!